User:Gramatuplaukts/Enter your new article name here

Pauls Makss Berči

Pauls Makss Berči. Attēls no 1911. gada publikācijas Kunst-Beilage des Rigaer Tageblatts Nr.3

Max Paul Bertschy (also known as Paul Max Bertschy), (January 1 1840 (Old Style)) - March 2 1911) was a German/Latvian architect known for his work in the city of Liepaja.

Pauls Makss Berči (Paul Max Bertschy.) dzimis 1840. gada 1. janvārī (pēc vecā stila) Štrausbergas pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrs vecākais pavisam deviņu bērnu ģimenē. Viņa tēvs sākotnēji bijis krodzinieks, bet pēc tam kļuvis par namdari. Viņš apprecējās ar Henrieti Karolīni, dzimušu Krauze. Četri bērni nomira ļoti agri, bet 1837. gada 13. oktobrī dzimušais vecākais dēls Valdemārs Otomārs (Oto) pārņēma tēva uzņēmumu. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē reālskolā un uzkrātu praktisko pieredzi.

Berlīnē tajā laikā darbojās izcilu arhitektu un būvmeistaru grupa – Štīlers, Knoblauhs, Perziuss, Štīrs, Hicigs, Lukē, visi Karla Frīdriha Šinkela skolēni. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ jaunais Pauls Makss nolēma doties uz austrumiem, kur izsisties bija vieglāk. Baltijā bija vajadzīgi labi izglītoti cilvēki, kas veicinātu saimniecisko izaugsmi.

Ierašanās Latvijā

Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā un līdz 1871. gadam strādāja Daugavpils–Vitebskas dzelzceļa būves birojā. 1869. gadā viņš Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā ieguva mākslinieka grādu.

1871. gada martā Pauls Makss stājās Liepājas pilsētas arhitekta amatā un nodibināja savu privāto būvbiroju, kā to prasīja pilsētas arhitekta amata statuss. Viņa laikā pilsētā tika ieviesta ēku novērtēšana jeb taksācija.

No 1871. līdz 1902. gadam Berči ar 800 rubļu lielu atalgojumu gadā bija Liepājas pilsētas arhitekts. Šādu amatu ar 100 rubļu lielu atalgojumu viņš pildīja arī Aizputē.

Liepāja

Šajā laikā Liepājā strauji auga rūpnieciska un sabiedriska rakstura būvju pasūtījumu skaits. Turīgie uzņēmēji un tirgotāji savu kapitālu novirzīja arī lepnu savrupmāju un villu celtniecībā. Tas viss ļāva jaunajam arhitektam izvērsties un pilnībā izpaust savu daudzveidīgo talantu gan sabiedrisku ēku, gan kulta celtņu un privāto māju būvniecībā.

Savas atziņas Berči balstīja viduslaiku būvmākslas studijās. Romānikas un gotikas arhitektūras formas viņa projektos sastopamas visbiežāk. Jaunas idejas viņš nereti guva no Vācijas sūtītajos dažādu būvniecības stilu paraugu žurnālos.

P. M. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem vai arī, izmantojot jauktu materiālu – ķieģeļus un apmetumu (parasti fasāžu detaļās) vai laukakmeņus un ķieģeļus. Mūsu dienās tieši šīs sarkanā ķieģeļa ēkas ir toreizējo kapitālistisko pārmaiņu simboli Liepājas apbūvē.

Būves

Ar it kā vienkāršu materiālu – sarkano ķieģeli – Berči ir pratis pierādīt, ka arī rūpnieciskam objektam var piešķirt skaistu arhitektonisko veidolu. Raksturīgākie M. P. Berči projekti ir dzelzceļa stacijas ēka, viesnīca Hôtel de Rome – tagad biznesa un darījumu centrs, Apgabaltiesa – tagad pilsētas dome, dzīvojamā māja Peldu ielā 44 u.c. Arhitekta darbu arhīvs ir apskatāms Liepājas muzejā.

P. M. Berči ir vienīgais, kuram četrdesmit gadus ilgā vēstures posmā bijusi iespēja veidot Liepājas arhitektonisko tēlu. Un, lai gan viņa būves ir atrodamas arī Ventspilī, Aizputē un citviet Latvijā un Lietuvā, tomēr visspilgtāk ievērojamā arhitekta talants ir izpaudies tieši Liepājā. Ne velti Pauls Makss Berči tiek dēvēts par vienu no Liepājas – tādas, kādu mēs to pazīstam šodien, – radītājiem.

Arhitekts miris 1911. gada 2. martā un apgalbāts Liepājas Vecajos kapos.

Pazīstamākie M.P.Berči projekti:

1. Zivju iela 3, Ramedlova tirdzniecības nams (1881). Tagadējais tirdzniecības un darījumu centrs De Rome.

2. Kungu iela 20, Meijera dzīvojamais nams (1876). Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām.

3. E. Veidenbauma iela 10, Brauna meiteņu skola (1875). Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem.

4. Kuršu laukums 5/6, Sv. Annas baznīcas pārbūve (1871–1891). Baznīcas vieta zināma kopš 1587. gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, 19. gs. beigās pēc M. P. Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889) un tikai pēc tam – jomu (1893). Neogotika.

5. Rožu iela 6, Apgabaltiesas ēka (1889–1891). Ēkas projekts realizēts t.s. “impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19. gs. beigu administratīvajām ēkām.

6. Peldu iela 44, dzīvojamā ēka (1902). Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams.

7. Liepu iela 9, Bērnu slimnīca (1900). M. P. Berči rokrakstam tipiska divstāvu sarkano ķieģeļu ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.

8. Hikes iela 12, barona F. fon Noldes dzīvojamā māja (1880). Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi.

9. Peldu iela 59, peldu iestāde (1902). Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā.

10. Kūrmājas prospekts 21, būvuzņēmēja, M. P. Berči drauga J. V. Rīges dzīvojamā māja (1885). Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu.

11. Kūrmājas prospekts 16, Kacenelsona villa (1900–1901), projektēta pēc Berlīnes arhitekta prof. Īnes meta. Būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu.

12. Kūrmājas prospekts 12, dzīvojamā māja ar aptiekas telpām aptiekāram H. Grabem (1899–1901). Daudzfunkcionālā ēka, būvēta no M. P. Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa.

13. Kūrmājas prospekts 3, Navigācijas skola (1877). Agrīns M. P. Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma.

14. Graudu iela 42, Bonica konditoreja (1897). Ēkas fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves.

15. K. Valdemāra iela 4, Nikolaja ģimnāzija (1884). Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.

16. K. Valdemāra iela 14, būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja ar biroja telpām (1880). Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare. Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.

17. K. Valdemāra iela 16, būvuzņēmēja J. V. Rīges dzīvojamā māja (1874). Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu.

External links

• | Ieskaits Berči arhitektūras sadaļā Liepājas muzejā
• | Grāmata par Paulu Maksu Berči un viņa dēlu darbiem

• | Tūrisma maršruts Liepājā "Pa Berči pēdām"

• | Tūrisma maršruts ar Berči projektēto ēku karti